Lai locītavas būtu veselasEiropā jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem osteoartrīta ārstēšanai lieto glikozamīnu. Bojāto skrimšļaudu dēļ

Neviens no mums nekļūst jaunāks. Sasniedzot mūža otro pusi, stīvākas un trauslākas kļūst locītavas, tajās var parādīties deformācija un sāpes, kas staigāšanu padara arvien grūtāku. Ārsti apgalvo, ka ir vairāk nekā tūkstotis locītavu slimību, bet visizplatītākā no tām ir osteoartrīts.

Sāpes un stīvums, kustību ierobežojums locītavā, kaulu berzēšanās, muskuļu vājums, ko var pavadīt asinsizplūdumi un karstuma sajūta, kaulu sāpes un deformācija – tie ir simptomi, kas liecina par osteoartrītu. Smagākos slimības gadījumos rodas pārvietošanās grūtības un cilvēks savās ikdienas gaitās vairs nespēj iztikt bez citu cilvēku palīdzības.

Daudzi osteoartrīta slimnieki ir spiesti gadiem ilgi lietot pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus, kas savukārt atstāj negatīvu ietekmi uz gremošanas traktu.

Osteoartrīts ir deģeneratīva, hroniska skrimšļu saslimšana, kuras ietekmē locītavas zaudē gludo slīdvirsmu, kļūst raupjas un trauslas, deformācijas dēļ rodas sāpes. Visbiežāk šī slimība cilvēkus skar mūža otrajā pusē, risks pieaug, sākot no 50 gadiem. Pēc 75 gadu vecuma ar osteoartrītu slimo 70 – 90 procenti cilvēku.

Sievietes šī slimība biežāk piemeklē pēc menopauzes iestāšanās. Lai gan ar osteoatrītu sievietes mēdz saslimt agrākā vecumā, šīs slimības sastopamība abu dzimumu vidū ir līdzīga.

Risku iegūt osteoartrītu palielina liekais svars, traumas, īpaši, ja tās bijušas atkārtoti, pārāk liela fiziska slodze ar pastāvīgu locītavu pārpūli un slimības, kas saistītas ar vielmaiņas traucējumiem. Jo lielāks ir liekais svars, jo lielāks arī risks saslimt ar osteoartrītu. Atsevišķos gadījumos locītavu veselības stāvoklis būtiski var uzlaboties, samazinot ķermeņa masu un veicot vingrojumus.

Osteoartrīts var būt arī ģenētiski pārmantots. Palielinoties mūža ilgumam, pieaug osteoartrīta pacientu skaits, tomēr ārsti atgādina, ka vecums ne vienmēr ir saistīts ar locītavu sāpēm un kustību traucējumiem.

Cilvēka ķermenī ir vairāk nekā simts locītavu, tās savieno 206 kaulus. Veselā locītavā skrimšļa audi izklāj locītavas kaulu saskarsmes virsmas. Skrimsli apņem locītavas somiņa, kuru veido fibriozi audi – sinovium. Sinoviālie audi ražo locītavas šķidrumu, kas palīdz mazināt berzi un aizkavē locītavas nolietošanos. Locītavu apņemošie muskuļi un cīpslas nodrošina tās kustīgumu. Lai arī locītavas uzbūve nav sarežģīta, katra tās komponenta bojājums rada locītavu problēmas.

Visbiežāk osteoartrīts skar tās locītavas, kurām ir vislielākā slodze – ceļu, gūžu, muguras un citas. Osteoartrīts tikpat kā nekad neskar elkoņu, potīšu, plecu locītavas.