DARBA VINGROŠANA dinamisku fiz. vingrinājumu komplekss darba laikā veselības nostiprināšanai un labu darbaspēju saglabāšanai. Tās teorētiskais pamats ir I, Sečenova, I. Pavlova un DARBA VINGROŠANA. Uhtomska atziņas. I. Sečenovs atklāja, ka nodarbinātos muskuļos patērētā enerģija atjaunojas ātrāk, ja darba procesā mainās kustību veids; I. Pavlovs pierādīja, ka labu darbaspēju saglabāšanai nepieciešama periodiska nervu pamatprocesu (ierosas un kavēšanas) maiņa; DARBA VINGROŠANA. Uhtomskis konstatēja, ka ar noteiktiem vingrinājumiem var noskaņot nervu sistēmas darbību nepieciešamajam darba tempam un ritmam, tā palielinot cilv. darbaspējas. Ir vairāki DARBA VINGROŠANA veidi. Ievadvingrošanu organizē, sākot darbu, lai saīsinātu t.s. iestrādes periodu — noskaņotu organisma sistēmu (CNS, elpošanas, asinsrites, muskuļu) funkcijas darba procesam nepieciešamajā tempā, ritmā un pakāpenībā. Fizkultūras pauzi izmanto, lai aizkavētu nogurumu, kad sākas tā pirmās pazīmes (uzmanības mazināšanās, kustību koordinācijas pavājināšanās, miegainība).