Baldriāna sakņu ekstrakts ( Valeriana officinalis )

Ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs. Tam piemīt sedatīvas jeb nomierinošas un spazmolītiskas jeb savelkošas un spazmas mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabisks nomierinošs līdzeklis. Baldriāns ir daudzgadīgs ziedaugs. Baldriāna dzimtas latīniskais nosaukums — Valerianaceae — cēlies no darbības vārdiem valere, kas nozīmē būt veselam un valero – būt stipram. Vēl kāda versija norāda uz baldriāna saikni ar romiešu imperatoru Valeriānu (Publius Licinius Valerianus, 253-260 A.D.). Iespējams, augs ticis nodēvēts imperatora vārdā, bet tik pat labi iespējams, ka abi — gan augs, gan imperators — savus latīniskos vārdus guvuši tieši savu īpašību dēļ. Apraksts Baldriāns ir liels, aptuveni 40-170 cm garš lakstaugs ar taisnu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā čemurveidīgās ziedkopās sakārtotie sīkie ziediņi ir baltā, maigi rozā vai gaiši violetā krāsā. Augu ļoti atpazīstamu dara tā spēcīgā un specifiskā saknes smarža, bet ziediem un lapām šīs saldenās smaržas tikpat kā nav. Tomēr, ja baldriāna laksts tiks noplūkts un izkaltēts, tas atpazīstami smaržos. Baldriāns zied no jūnija līdz septembrim; tā auglis — brūns riekstiņš ar lidmatiņiem. Izplatība un biotipi Latvijā šis augs ir bieži sastopams visā valsts teritorijā. Baldriāns aug mitrās, pat purvainās pļavās, grāvmalās un krūmājos, ūdens un purvāju tuvumā. Ārstnieciskās īpašības Baldriāns kopš izseniem laikiem pazīstams kā sedatīvs līdzeklis. Tas mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. Baldriāns arī mazina kuņģa un zarnu spazmas, veicina kuņģa, zarnu un žults dziedzeru sekrēciju, paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu. Auga preparātus iesaka lietot arī sievietēm grūtniecības toksikozes gadījumā vai klimaktērija laikā. Viduslaikos to lietoja arī epilepsijas ārstēšanā, tomēr mūsdienu medicīna šādu lietojumu vairs neatzīst.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana Baldriāna drogas gatavo no tā saknēm un sakneņiem, tomēr tautas medicīnā tēju un uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī auga ziedus, galvenokārt — kaltētus. Auga saknes tiek ievāktas septembra beigās un oktobra sākumā. Tad tās attīra no augsnes paliekām, skalo, sasmalcina un žāvē ap 30-40°C grādu temperatūrā. Lai pagatavotu baldriāna sakņu tēju, iesaka lietot 1 tējkaroti kaltējuma uz 1 glāzi ūdens un vārīt 10 minūtes. Tomēr iespējams šīs proporcijas, kā arī vārīšanas ilgumu variēt, atkarībā no devas vēlamā stipruma, lietotāja vecuma vai lietošanas konkrētā mērķa. Auksta baldriāna uzlējuma pagatavošanai izmanto proporciju 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, ko lieto pēc 24 stundām, nokāšot un atkārtoti dzerot 1 dienas laikā. Lai pagatavotu nomierinošu peldi, jāaplej 8-10 ēdamkarotes drogu ar 1 litru verdoša ūdens. Šādam maisījumam jāļauj ievilkties vismaz 3 stundas, tad jāizkāš un jāpievieno vannas ūdenim. Kaltētas baldriāna drogas var uzglabāt līdz pat 3 gadiem. Iedarbība uz kaķiem. Baldriāns ļoti īpatnēji iedarbojas uz visiem kaķveidīgajiem dzīvniekiem — mazajiem mājas kaķiem un lielajiem savvaļas (lauvām, pumām, tīģeriem, u.c.), un tā iedarbība uz šiem dzīvniekiem nav sedatīva, bet gan ir spēcīgi uzbudinoša. Kaķis mēģinās piekļūt kaltētām drogām, izrakt baldriāna sakni, apēst baldriāni saturošu tableti (piem., Polijā “Labofarm” ražoto “Antistress”) un ostīt baldriāna tinktūru. Vairumam kaķu baldriāns ir kā eiforiju radoša narkotika, kam nav iespējams pretoties. Pēc uzbudinājuma perioda, kad dzīvnieks ir iztrakojies, seko dziļš, stundām ilgs miegs. Līdzīgu ietekmi uz kaķu dzimtas dzīvniekiem atstāj arī Kaķumētra (Nepeta cataria).