Stress mūs var pārsteigt visdažādākajās situācijās – gan darbā, gan atpūtā, gan personīgajā gultā, kur, šķiet, valda viena vienīga miera osta.

Mūsu uzdevums ir pazīt uztraukuma un nemiera cēloņus un saprast, kā un vai vispār ar tiem tikt galā, jo stress var būt arī pozitīvs. Neliela statistika – katru stundu 112 miljoni cilvēku izjūt negatīvā stresa iedarbību. Nespēja norobežoties no tā pat 40 procentos gadījumu sagraujot potenci gan sievietēm, gan vīriešiem.

Kas ir stress, un kā tas rodas?

Stress ir izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārējās vides stimulu: gaismu, troksni, mīmiku, vārdiem, notikumu utt. Piemēram, ja kādas situācijas prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu un mums trūkst resursu, lai tiktu galā ar notiekošo. Taču stress var rasties arī tad, ja situācija ilgstoši ir vienveidīga un nemainās (vienmuļš darba temps, konflikti ģimenē u.c.). Turklāt mēs esam tik dažādi, ka vienu negaidītā situācija satrieks, bet citam liks darboties ar dubultu sparu. Tomēr ilgstošs stress ir organismam kaitīgs, jo tas var izraisīt dažādas slimības.

Īslaicīgs stress (pirms eksāmena, uzstāšanās, atbildīga lēmuma pieņemšanas utt.) var radīt īslaicīgas izmaiņas uzvedībā un organismā, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus (piemēram, paaugstinās asinsspiediens). Uztraukuma cēlonim beidzoties, pāriet arī veselības traucējumi.

Hronisks stress nodara daudz lielāku kaitējumu. Der zināt, ka daudzi cilvēki, kuri nav apmierināti vai gandarīti ar savu dzīvi, ikdienā piedzīvo pastāvīgu stresu un to pat var nepamanīt – tik ļoti viņi ir pieraduši pie nepārejošas spriedzes. Tieši tāpat ir ar darbiniekiem, kuri ilgstoši neizmanto atvaļinājumu – viņiem šķiet normāli, ka jāstrādā un arī jādzīvo nemitīgā spriedzes režīmā. Šādos gadījumos bieži vien nav iespējams konstatēt robežu, kad īslaicīgs stress pārgājis hroniskā. Cilvēks pēkšņi pamana, ka viņš bieži slimo, jo imūnsistēma vairs nespēj nodrošināt organisma aizsargfunkcijas, viņam ir slikts garastāvoklis, parādās organisma reakcija, ko grūti izskaidrot (pēkšņas sirdsklauves, svīšana, sāpes vai temperatūra, kuras cēloni nevar atklāt utt.), visbiežāk iespējami gremošanas traucējumi, neregulāra vēdera izeja, sāpes pakrūtē un vēderā. Nereti tieši stress ir aptaukošanās iemesls, jo daudziem cilvēkiem uztraukums liek ēst vairāk, arī smadzenes šādā situācijā reaģē, dodot ķermenim komandu uzkrāt taukus. Tas saistīts ar hormonālām izmaiņām stresa ietekmē.

No kā jāuzmanās?

Nereti cilvēks ir ticis galā ar stresa situāciju, nomierinājies, taču organisms pēkšņi reaģē saslimstot. Tas notiek tāpēc, ka organisms apjūk miera situācijā, tam vairs nav jāmobilizē visi spēki, nereti balansējot uz izturības robežas. Tieši pēc spriedzes (arī ja tā ir neilga) visbiežāk arī saslimstam, jo organismam vairs nav jāapslāpē tās problēmas, kuras būtu traucējušas pārdzīvot stresa situāciju. Jāzina, ka hroniska stresa gadījumā šīs kaites tik un tā parādītos.